Spārnotie izteicieni. No kurienes tie rodas? Tie katru brīdi uzrodas. Ja tos piefiksējam, tad varam pozitīvi iesmiet, vēlāk atcerēties un atkal iesmiet. Atcerējos dažus, par kuriem joprojām mazliet iefanoju.
“Te tā ir!”
Lai sasildītos un iestiprinātos, apstājamies Liepājas šosejas malā kādā ēstuvē. Kā jau pilsētniekiem pieklājas, mums ir savs rituāls un savs, iespējams, dziļi izkropļots priekšstats par to, kā mēs ekspektējam pasniegtu rumu ar karstu tēju. Kad nedaudz apjucis no bāra dāmas saņemu karstu ūdeni, kurā peld citrona šķēlīte un kurš aizdomīgi smaržo pēc alkohola garaiņiem, jautāju – kur ir tēja un kur ir rums? Uz to saņemu skaidru atbildi, ka rums ir karstajā ūdenī, bet tējas maisiņu drīkstu pagrābt pie bāra letes stāvošajā kastītē un tad peldināt rum-ūdenī. Joprojām samulsis vaicāju, kāpēc kundzīte tā darīja – vai tad nebija forši visu pa sastāvdaļām salikt, lai es pats izvēlos – vai liet klāt rumu pie tējas, vai nē, vai uzkost citroniņu, vai nē. Uz to saņēmu pārmetošā tonī neapstrīdamo ģeniālo atbildi: “Te tā ir!”…
Tā nu pilsētniekam pagrūti izsekot līdzi tam, KĀ KURĀ VIETĀ IR, lai nekļūdītos, veicot pasūtījumu. Hahaa!!! Bet, manuprāt, tomēr foršākais ir TO uzzināt un ļauties citu cilvēku izpausmēm. Jo cilvēku kreativitātei nav robežu!!!
